Trīsreiz dienā mūsu laboratorijas vadītāja no ražošanas līnijas noņem pa pudelei no katra mūsu produkcijas veida un veic ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes, lai pārliecinātos, ka jūs saņemsiet visaugstākās kvalitātes ūdeni!
Kvalitāte ir pirmajā vietā!
Ūdens ir ļoti svarīgs mūsu organismam. Tikpat svarīgs kā gaiss un miegs. Kur ir ūdens, tur rodas dzīvība. Bez šī nozīmīgā komponenta mēs nevarētu iztikt pat dažas dienas. Turklāt H2O spirdzinošais spēks ļauj mums izvairīties no pārēšanās un sadedzināt liekās kalorijas. Bet kā jau ar katru noteikumu, arī šeit ir savi izņēmumi. Lūk, 6 situācijas, kurās dzert ūdeni ir kategoriski aizliegts.
1. Jūs jau tāpat esat daudz izdzēruši
Šī ir ārkārtīgi reti, tomēr sastopama situācija: dzerot pārāk daudz ūdens, jūs kaitējat savai veselībai un riskējat iedzīvoties smagā kaitē.
Hiponatriēmīja ir sekas liela ūdens daudzuma, kā arī produktu ar zemu nātrija saturu patēriņam.
Speciālisti apgalvo, ka pārāk liels uzņemtā šķidruma daudzums izraisa cilvēka organismā elektrolītu disbalansu. Ķermeņa šūnas uzsūc izdzerto ūdeni un piebriest. Šādā veidā milzīgam riskam tiek pakļautas mūsu galvas smadzenes – var rasties pat tūska.
Tādēļ tā saucamais ”8 glāzes dienā” noteikums ne vienmēr labvēlīgi ietekmē mūs un mūsu organismu.
Ar hiponatriēmīju bieži sirgst vieglatlēti, īpaši gadījumos, kad viņiem ir arī kādas problēmas ar aknām, nierēm vai sirdi. Skrienot garas distances, viņi jūt kārdinājumu padzerties caur salmiņu.
Sekas mēdz būt bēdīgas, jo izdzertais ūdens var izraisīt šūnu pietūkumu, sliktu dūšu, vemšanu, krampjus un pat kļūt par nāves cēloni.
Citiem vārdiem sakot, lielu ūdens daudzumu var atļauties uzņemt tikai pilnīgi vesels cilvēks.
2. Kad jūsu urīns ir tīrs
Jūs jau sapratāt, ka noteikumu ”8 glāzes dienā” labāk aizmirst un vienkārši ieklausīties savā organismā.
Vēl labāk būtu ieskatīties podā. Tieši tā – podā! Patiesībā urīna krāsa daudz ko izsaka, tostarp par problēmām organismā un to, cik daudz ūdens drīkst lietot.
Ja urīns ir gaišā limonādes krāsā, organisma šūnu hidrācijas pakāpe ir optimāla.
Savukārt, ja urīns ir tīrs, bez dzeltenā toņa, jums, iespējams, ir jāsamazina ūdens patēriņš. Tumšs urīns, gluži otrādi, liecina par to, ka ūdens patēriņš ir jāpalielina.
3. Ēdienreizes laikā un uzreiz pēc tās
Visiem zināms, ka visvienkāršākais veids, kā izvairīties no liela kaloriju daudzuma uzņemšanas, ir izdzert pirms ēšanas glāzi tīra, negāzēta ūdens.
Šādi dabiskā veidā ēdienreizes laikā jūs apēdīsiet daudz mazāk, jo kādu daļu no kuņģa jau aizņems ūdens.
Savukārt dzert ūdeni ēdienreizes laikā vai uzreiz pēc sātīgām pusdienām galīgi nav labi. Uzņemtais šķidrums izraisīs gremošanas traucējumus un disbalansu organismā.
Lieta tāda, ka sajaucoties ar kuņģa sulu, ūdens mazina skābuma pakāpi kuņģī, kā rezultātā barība sagremojas sliktāk.
Turklāt mūsu kuņģī ir jūtīgi receptori. Kad ūdens iekļūst kuņģī, tā saturs tiek ātri vien novirzīts uz zarnu traktu. Runa ir arī par nepietiekami sasmalcinātu barību, kura vēl nav paspējusi iziet apstrādi ar kuņģī esošajiem fermentiem.
Sekas šim visam ir smagums vēderā, tā uzpūšanās, atraugas un citas ne pārāk patīkamas sajūtas.
Uztura speciālisti apgalvo, ka ēdienreizes laikā vai uzreiz pēc tās izdzertais ūdens liks jums justies vēl uzblīdušākiem.
Tādēļ nav ieteicams dzert ūdeni ātrāk, kā pusstundu pēc ēdienreizes. Taču, ja ēdot jūs moka slāpes, iedzeriet dažus malciņus, lai samitrinātu mutes dobumu un atbrīvotos no sausuma sajūtas.
4. Intensīva treniņa un palielinātas fiziskās slodzes laikā
Droši vien, daudzi no jums ir dzirdējuši, ka dzert ūdeni intensīvu treniņu un fiziskās slodze laikā ir kategoriski aizliegts. Kāpēc tā?
Lieta tāda, ka intensīvas, ilgstošas fiziskās slodzes laikā mūsu organisms caur sviedriem izvada svarīgus elektrolītus, tādus kā kālijs un nātrijs.
Ja jūs stipri svīstat treniņos, ir obligāti jāatjauno organisma zaudētās barības vielas, bet parastā ūdenī jūs tādas neatradīsiet.
Nav jādzer saldināts sporta dzēriens. To pašu bonusu var saņemt, dzerot, dabīgā veidā ar kāliju, magniju, nātriju un C vitamīnu bagātinātu, kokosriekstu ūdeni. Turklāt kokosriekstu ūdens satur maz kaloriju, toties daudz šķiedrvielu.
Treniņa laikā nevajadzētu dzert daudz ūdens. Liekais šķidrums arī var izraisīt tūsku un problēmas dzimumorgānu un urīnsistēmā.
Arī sirds tiek pakļauta lielākai slodzei, jo tai ir jāpārsūknē papildu šķidrums, kurš nonāk mūsu organismā. Un tas savukārt īpaši apdraud cilvēkus, kuriem ir problēmas ar sirds un asinsvadu sistēmu.
Ieteicams izdzert puslitru ūdens stundu pirms treniņa, savukārt treniņa laikā – vien dažus malciņus, lai samitrinātu mutes dobumu.
Arī pēc treniņa vajadzētu atjaunot ūdens balansu organismā, izdzerot vienu vai divas glāzes ūdens.
5. Ja jums piedāvā ūdeni ar krāsvielām vai garšas stabilizatoriem
Reti kurš gribēs dzert ūdeni, kuram nav nedz smaržas, nedz garšas, kad visapkārt ir tik daudz saldinātu gāzētu un citu dzērienu ar visdažādākajām garšas piedevām.
Taču kā likums jebkurš aromatizēts ūdens, kura sastāvā ir dažādi stabilizatori un garšas pastiprinātāji, ir potenciāli bīstams cilvēka organismam, jo tas nevēlas neko citu kā parastu, tīru ūdeni.
Visi šie saldinātāji lielākoties pastiprina izsalkuma sajūtu, turpretim tīrs ūdens bez piedevām to mazina.
Tādēļ saldināts ūdens un citi dzērieni ar garšas pastiprinātājiem nes vairāk slikta nekā laba.
Taču ja jūs ļoti gribat palutināt sevi ar ko neparastāku, pamēģiniet pievienot ūdenim citrona vai laima sulu, izspiestu dažādu augļu vai ogu mīkstumu. Arī gurķu sula būs laba doma.
Citiem vārdiem sakot, izvēlēties sev patīkamāko garšu un baudiet dabīgā veidā aromatizētu ūdeni.
Tā jūs gan iepriecināsiet sevi ar kādu interesantu garšas variāciju, gan arī nesīsiet labumu organismam.
6. Dzert ūdeni pirms gulētiešanas
Dzert ūdeni pirms miega arī nav īpaši labi.
Pirmkārt, jūs pusnakti nevarēsiet aizmigt un skraidīsiet uz tualeti. Otrkārt, nevajadzētu aizmirst, ka naktī atpūšamies ne vien mēs, bet arī mūsu iekšējie orgāni.
Nieres praktiski nestrādā, līdz ar to ūdens tiks aizturēts audos. Kā rezultātā organisms var uztūkt gan iekšēji, gan arī ārēji.
Šis uztūkumus izpaudīsies uzblīdušā sejā no rīta un tā saucamajos maisiņos zem acīm.
Lai no tā izvairītos, nevajadzētu dzert daudz ūdens pirms gulētiešanas. Dzeriet ūdeni dienā (lielāko šķidruma daļu vēlams uzņemt dienas pirmajā pusē). Taču ja pirms miega rodas tāda nepieciešamība, iedzeriet burtiski dažus malciņus, lai atbrīvotos no slāpēm un sausuma sajūtas mutē.
Daudziem cilvēkiem ūdens lietošana uzturā ir tikpat pašsaprotama, kā citi ikdienas rituāli. Turpinājumā 5 iemesli par labu ūdens lietošanai tiem, kas vēl šaubās, vai ūdens ir labākā izvēle!
1. Ūdens samazina stresu
Ja organismam nepietiek ūdens, cilvēka smadzenēs rodas stress un šis signāls tiek sūtīts pa visu ķermeni. Rodas nemiers, slikts noskaņojums un saspringums. Tāpēc ieteicams savā tuvumā vienmēr turēt glāzi vai pudeli ūdens, lai padzertos, tiklīdz nepieciešams.
2. Ūdens mitrina ādu
Ādas šūnu mitrināšanai ir nepieciešams tieši ūdens. Ūdens uzlabo asins un limfas cirkulāciju, kā rezultātā āda izskatās tīra, svaiga un starojoša.
3. Ūdens uzlādē un sniedz enerģiju
Ja cilvēka ķermenim trūkst ūdens, biežāk parādās nogurums un spēku izsīkums. Ūdens palīdz šūnām piegādāt skābekli un barības vielas, bet nepietiekoša ūdens daudzuma gadījumā šis process noris neefektīvi un šūnas sāk tērēt uzkrāto. Možumu un enerģiskumu reizēm var atgriezt tikai viena glāze ūdens.
4. Ūdens uztur muskuļu tonusu
Pavisam vienkārši – ja ūdens daudzums organismā ir pietiekošs, organisms daudz ilgāk un vienmērīgāk spēj izturēt lielu fizisko slodzi. Tāpēc sportojot svarīgi ir dzert ūdeni!
5. Ūdens palīdz pareizi darboties gremošanas sistēmai
Ar ūdens palīdzību mūsu ķermenis pareizi pārstrādā barību. Savukārt, nepietiekami uzņemta ūdens daudzuma rezultātā rodas dažādas veselības problēmas, piemēram, palielināts kuņģa skābes līmenis.
1. Kāpēc ir tik svarīgi dzert?
Lielāko daļu mūsu organisma veido ūdens. Jaundzimušajiem 90% svara ir ūdens, pieaugušajiem – 75%, bet ar gadiem tu izžūsti un tavā ķermenī paliek vien 65-45% ūdens. Ūdens jādzer, lai aizkavētu novecošanas procesu, ļautu nierēm vieglāk veikt savu darbu – skalot no asinīm indes, kas rodas vielmaiņas procesā, un uzturēt veselīgu skābju – sārmu līdzsvaru asinīs.
2. Kā ūdens palīdz tievēt?
Tauku uzkrāšanās bieži vien ir organisma reakcija uz stresiem un piesārņotu organisma iekšējo vidi. Toksīnus ķermenis mēdz paslēpt tauku šūnās. Jo lielāks iekšējais piesārņojums, jo vairāk uzbriest taukaudi. Tomēr, lietojot ūdeni pietiekamā daudzumā, sārņi izvadās caur nierēm un liekie taukaudi noārdās. Ūdens palīdz radīt veselīgu sāta sajūtu un pasargā mūs no pārēšanās.
3. Ēst vai dzert?
Bieži vien izsalkuma sajūta tev signalizē nevis par vajadzību paēst, bet gan par slāpēm. Ievies derīgu paradumu – dzert ūdeni starp ēdienreizēm, arī pusstundu pirms ēšanas – ķermenis par to būs pateicīgs.
4. Cik daudz ūdens jāizdzer?
Katru dienu cilvēkam jāizdzer vismaz pusotrs litrs ūdens. Diennaktī izdzeramā ūdens daudzumu aprēķina pēc formulas – 30 mililitri uz katru ķermeņa kilogramu. Ja tu sver 60 kilogramus, dienā jāizdzer 1,8 litri ūdens, bet 100 kilogramus smagam cilvēkam ieteicami trīs litri ūdens.
Ūdens daudzums, kas jāizdzer, atkarīgs no tā, ko tu ēd. Ja ēdam olbaltumvielām bagātu pārtiku – gaļu, sieru, zivis, olas, mūsu organisma vajadzība pēc ūdens pieaug, jo jāizvada vairāk slāpekli saturošu vielmaiņas produktu. Tāpat jādzer vairāk ūdens, ja uzturā lietoti saldumi un konservi. Ēdot daudz augļu un dārzeņu, var dzert mazāk.
5. Kad dzert?
Sāc dienu ar divām glāzēm silta ūdens. Tam var pievienot svaigu citrona sulu vai karotīti medus. Ejot uz darbu, neaizmirsti paņemt līdzi pudeli ūdens un periodiski dienas laikā padzerties.
6. Kāpēc nevajag dzert ēšanas laikā?
Ūdens jādzer 20 minūtes pirms ēšanas un 1,5-2 stundas pēc ēšanas. Ēdot barībai jābūt samitrinātai ar siekalām – tās satur gremošanas fermentus. Dzerot ēšanas laikā, barību mitrina ūdens. Tas atšķaida arī kuņģa sulu, kā rezultātā siekalu un kuņģa sulas fermenti nevar veikt savu darbu. Zarnās barība nonāk, nepietiekami sagremota un tur sākas pūšanas un rūgšanas procesi.
7. Kāpēc nedrīkst dzert karstu ūdeni?
Karsta tēja vai kafija var iznīcināt kuņģī šūnas, kas ražo sālsskābi un gremošanas fermentus. Tāpēc nav ieteicams dzert par 40 grādiem karstākus dzērienus. Tējas temperatūrai jābūt tādai, lai tajā iebāzts pirksts nebūtu strauji jārauj ārā.
8. Ko dzert?
Ja gribi justies labāk un uzlabot sava auguma aprises, dzert ūdeni saldas tējas veidā vai saldinātu gāzētu dzērienu veidā nav prātīgi. Tās ir ne tikai liekas kalorijas, bet arī ietekmē organisma skābju-bāzu līdzsvaru. Uz asiņu paskābināšanos mūsu ķermenis reaģē ar sliktu pašsajūtu, slimībām un tauku uzkrāšanos.
9. Kādas slimības draud, ja par maz dzeram ūdeni?
Aptaukošanās, diabēts, hipertonija, depresija, izkaisīta skleroze, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība, audzēji, katarakta. Pietiekamā daudzumā lietots kvalitatīvs ūdens samazina sirdslēkmju un insultu iespējamību, par 41% samazinās risks saslimt ar sirds infarktu (ar noteikumu, ka dienā izdzer 8 glāzes ūdens).
Ūdens deficīta apstākļos organisms sākotnēji samazina dažas savas funkcijas, bet tad ķeras pie dažu struktūru demontāžas.
Dažreiz ūdens ir labākās zāles pret galvassāpēm. Biežākais galvassāpju cēlonis mēdz būt skābekļa apgādes traucējumi smadzenēs. Bez pietiekama ūdens daudzuma skābekļa pārnese nav iespējama. Otrs galvassāpju cēlonis ir skābuma palielināšanās organismā. Dzerot ūdeni, skābes atšķaidās, neitralizējas un caur nierēm tiek izvadītas no organisma.
10. Kas veselīgāks – kafija vai ūdens?
Kafija, zaļā un melnā tēja satur kofeīnu un veicina nieru darbību, un pastiprina šķidruma izvadīšanu, vienlaikus aizkavējot minerālvielu uzņemšanu. Baudi šos dzērienus ar mēru un aizgūsti labu dienvidzemju ļaužu ieradumu – pēc kafijas un tējas baudīšanas izdzert papildus glāzi ūdens.